1947. gadā – izveidojās Kārļa Kraujas vadītā partizānu grupa , īstajā vārdā Visvalža Brizgas vadībā, kas slēpās Zemgales mežos. 1948. gada oktobrī grupai pievienojās arī deviņi lietuviešu partizāni. 1948./49. g. ziemā Jelgavas apriņķa Lielauces, Īles un Zebrenes pagastu robežu tuvumā, netālu no Īles mežniecības, 300 m ziemeļos no “Priedīšu” mājām nacionālie partizāni uzcēla bunkuru kā pagaidu mītni, lai…
1947. gadā – izveidojās Kārļa Kraujas vadītā partizānu grupa , īstajā vārdā Visvalža Brizgas vadībā, kas slēpās Zemgales mežos. 1948. gada oktobrī grupai pievienojās arī deviņi lietuviešu partizāni. 1948./49. g. ziemā Jelgavas apriņķa Lielauces, Īles un Zebrenes pagastu robežu tuvumā, netālu no Īles mežniecības, 300 m ziemeļos no “Priedīšu” mājām nacionālie partizāni uzcēla bunkuru kā pagaidu mītni, lai pārlaistu Īles mežos ziemu un pavasarī dotos jau prom.
1949. gada 17. martā 24 partizāni , kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku.
Avots: Latvijas pieminekļi